together with ...

18.12.2008. foršā klase

18.12.2008. Rih _ Rūta _ Linda _ Reno

19.12.2008. Linda _ Sanda _ Rūta _ Laura

19.12.2008. foršā klase savādākā sastāvā

19.12.2008. Linda _ Laura _ Elizabete _ Rūta

20.12.2008. Bērziņš _ Lapsa _ X _ Madara _ Arta _ X2 _ Laura _ Ieva _ Anna _ Džeimsons _ Pipariņš _ Linda

_Visiem_

Dziļo ziemas tumsu

Gaišās domās tīt,

Ziemassvētku prieku

Visur saskatīt!

_no sirds Linda_

gandarījums

*Nedēļa rinķī, kopš pēdējiem trakajiem notikumiem. Bet iepriekšējās dienas nav pa kapeiku sliktākas. Tikai mocīja miega bads, bet tas ir tikai normāli. Laiks paskrējis nemanot un tulīt sāksies pēdējā pirms svētku nedēļa.

*Nedēļas laikā izbaudīju dažādas emocijas, atkal asaras, prieki, satraukums, stress, dusmas, nepatika, enerģija, smiekli, pozitīvisms un viss beidzot gandarījums!

*Vakar, sajūta bija ideāla! Tik daudz tika padarīts, tik labi izskatijās, atzinības jau tagad, bet pats galvenais, lai patīk mums pašiem un ziniet - MAN patīk ļoti. Tik mājīgi, tik samērā orģināli un smuki, glīti un kārtīgi izrotājām klasi. Varbūt šogad mūsos iemājos patiesi jaukas Ziemassvētku sajūtas, un uz mums paskatīsies mazliet savādāk.

*Respect klasesbiedriem:

P.S. Atcerieties, varbūt piepildīsies, par to sniegu un lielajām dāvanām, rūķīšiem ir pačukstēts!

ne jau ir bez 20 7
nakts nav gulaeeta
Artas dzimshanas diena ir nosvineeta
tas viss veel turpinaasies
miegs naak nezjeeliigi
visi aardaas
vakar vineejaam
prieks nezjeeliigs
shodiena drankjiiga
citiem draugi
smiekli tik un ta naak
kush
datoram nav garumziimes
no way
veel viena nedeelja
veedars burkshkj
26 dienas
rakstu visu kas naak praataa
liekas ka lasitaaji nesapratiis
bet galvenais ka man ir labi - varbuut
mieriigaa
un ir tikai viena lieta ko man nevareetu iemaaciit :D
beigas

.. close your eyes .. clear your heart ..

pa paralēli ..

• citi neieklausās manī
• es neieklausos citos
• es neieklausos sevī!

aizmirsties uz brīdi, lai neviens neko nesaka man un galvenais, lai neko nesaku sev _ nedomāju!

Žēl!

-Kapēc Tu raudi ?
-Vienkārši gribu, nedrīkst ? (nežēlīgi sakrājies)

Rīt - 1. advente, sākas lielais gaidīšanas laiks - Ziemassvētku laikas - mani lāčukiņi saka, ka tas ir laba vēlējuma un piedošanas laiks. Mēs pieturamies pie tā un mēģinam to visu realizēt! Spēks!

*

Nekas vairs nav palicis līdz ilgi gaidītajiem Ziemassvētkiem, tikai kādas pacmit reālas mācību dienas, kurās ir jāsarauj viss iespējamais, lai Liecība izskatītos daudz maz solīda. Tas jau ir mans mērķis -hah- jau visu semestri .. skumji, bet esmu jau nogurusi no tā visa. Rīt vakarā varēšu izteikt domas par to vai man gribās brīvdienas, īstenībā protams, ka gribās, bet vai tādas kādas pagaidām viņas ir ieplānotas. Slavenais teiciens - laiks rādīs kā būs!

*

Iespējams es spēju savas izjūtas slēpt no apkārtējiem cilvēkiem, bet noteikti ne no sevis pašas. Es ļoti cera, ka tas viss nav tākā izskatās no malas. Ļoti gribu ticēt tam, ka viena vai otra puse, ko es redzu nedaudz pietēlo, bet tas viss izskatās tik patiesi un es pat atļaušos teikt, ka arī nedaudz pret*gi. Nez, mans viedoklis.

*

Gribās teikt - Viss ko ** dari mani kaitina + **** Tev skrien pakaļ kā sunītis, vai tas ir tas ko ** vēlies ?

*

No malas tas izskatās uzspīlēti, bet varbūt es jūs nepazīstu tā lai spētu to objektīvi novērtēt. Varbūt es kļudos ..

Es ceru, ka man tuvākā puse spēs man to pierādīt, vai arī vienkārši atsitīsies kā pret sienu un tikai tad atapsies, kad iespējams būs par vēlu.

*

Es negribu dzirdēt par Tevi stāstus no citiem, bet gan no Tevis.

*

Laikam pārāk skarbi viss tika uzrkastīts ..

Ir taču Ziemassvētku laiks!!! To es atkal sev atgādinu! (blush)

p.s. rbk

Neticēsiet!
Vētru es sagaidīju :))
Esmu priecīga.
Tādu es iedomājos Ziemassvētku rītu, kad mani pamodina, es paskatos ārā pa logu, un viss, VISS ir piesnidzis BALTS un apkārtējie ir mīļi.
Sapnis, bet šodien daļiņa no tā piepildijās, tikai nav Ziemassvētku rīts.
Nekas, bet tomēr.
Ļoti ceru, ka sniegs ātri NE-nokusīs (4 zilbes)
Sāku sajust, jauko svētku noskaņu un gribās darīt viss kaut ko labu ..
Laiks rādīs un enģelīši ar zvaigznēm kabatās parādīsies arī manā pasaulē!

skatiens ..

Atkal nedēļa ir apritējusi. Slinkā es - neesu neko rakstījusi. Laiks :D rit vēja spārniem. Nu jau līdz nākamajām skolas brīvdienām nekas nav palicis - pāris nedēļas.
Man noteikti pietrūkst laiks. Tapēc šeit nesanāk baigi bieži kaut ko ierakstīt, bet cenšos, atšķirībā no citiem cilvēkiem, kas izveido šeit blogu, tad arī pirmo emuāru un viss - pazūd. Tas tāds mirkļa vājums, kad visiem ir un man arī vajag. Tad tikai var redzēt kas ir kas :D kā tautā saka ;)
Īstenībā baigi bieži te nav ko drukāt. Ik pa laikam.
Tagad būs pāris frāzes un domas no iepriekšējām dienām ..
*
Kad acu skatiens sastopas .. un .. vēderu pārņem patīkama knudoņa .. tas man lieka aizdomāties - kad un kapēc ne Tu un Es ? (mm)
Bet tai pašā laikā tur pat blakus - manas domas tik ātri mainās un pasaku sev nē, kaut ik pa brīdim nodomāju, kā būtu, ja būtu ..
Un nonākot citā pasaulē man jau viss ir, un tā ir tā viss nereālākā izvēle, bet tuvākā.
*
Iespējams lasītājs neko no tā visa nesaprata, bet šeit tika atklātas visas kārtis .
*
Un vēl ..
esmu tāds cilvēks, kas nenormāli visu plāno. Mans tuvāko nedēļu grafiks ir galvā. Brīžiem ar to lepojos, liekas, ka dzīvē tas noderēs, bet dažbrīd gribētu dzīvot bez laika izjūtas un telpas - ļoti spontāni, pat nedomājot par nākamo MINŪTI. Ar mani liekas, ka tas varētu nenotik nekad :D dažbrīd sametas skumji.
*
Vēlejai vakara stundai pietiks veltīt manus vārdus, gan jau ka tad, kad atcerēšos, ko būtisku, ko vēlētos jums teikt - uzrakstīšu. Bet tagad gaidu vētru ar mežonīgi daudz sniega. Šonedēļ tas spēja mani ierpiecināt un ne tikai TAS

nelegāli

• gribu atkal vecos, labos laikus - aizbrauk pie Artas - pirtiņa, bildes, paslēpes ;) to pašu galveno: būt kopā ..
  
• pēdējās 2as naktis, sapņi, vienkārši gribas lai piepildās. Kāda iespēja .. :S
  
• vienīgi, kas man nepatīk, tas ir laiks - lietus, vējš, viss slapšs - labāk auksts, sniegs, balts (nosalšu, bet nekas) :D
  
• gribu ---> attēls

Daugavpils un brīvlaiks mani gaida!

90

Atkla es te uzpeldu, bet gribās kaut ko uzrkasīt .., bet tādu pārdomātu!
Šodien mani pārņēma tāda jauka sajūta, pat nezinu kā to varētu noformulēt.

• atmiņas - mana 1.kl. skolotāja iedeva man aplūkot MANAUS darbiņus, kurus biju veikusi 1. klasītē, liekas, ka tas bija TIK sen, bet skatoties bija sajūta, ka to visu būtu darījusi VAKAR! Spēcīgas sajūtas! Bet nu jau ir pagājuši daudzi gadi .. varētu pat kādu (laimes) asariņu nobirdināt par aizgājušajiem gadiem!
• gribētos lietot vārdu nostaļģija, bet varbūt tas tā nav īsti vietā. Bet bij patīkami nedaudz pacensties - dekorēt klasi par godu Latvijas dzimšanas dienai. Mēs visi esam dažādi tāpat kā mūsu domas un katrs Savu dzimteni redz savādāk - bet viss ir tik jauks, mīļš, pozitīvs, ka prieks tikai noskatīties .. Tie ir svētki!

Tā diemžēl bija foršākā dienas daļa (mm)

Tagad mani ir pārņēmušas dusmas - daudz dusmas, nezinu uz ko, lai to visu izgāž. Gan jau ka pa ceļam pagadīsies, kāds laimīgais kam tas viss tiks un noteikti tas nebūs tas kuram to vajadzēs dzirdēt. Un pats sliktākais - diena vēl nav beigusies!

UZSPRĀGŠU !!! .. ceru, ka šodien, jo rīt man vajadzēs veiksmi ~

p.s. parīt arī ..

snaiperis

Šodien kārtējā smieklu diena, tas jau tikai forši. Brīžiem tracinu pati sev, man ir tika straujas garstāvokļa mainas, ka vienkārši iespārda tas viss!
Bet tā jau tikai pozitīvi ..

PATĪT LAIKU ATPAKAĻ UN MAINĪT SCENĀRIJU!

sunrise in the dark

Nu ko, nav sānācis šeit iegriezties kādu laiciņu, bet tas viss dažādu iemeslu dēļ. Un galvenais no tiem ir laika trūkums. Nedaudz trūka arī iedvesma, Tagad tās arī nav, bet tomēr nolēmu sevi piespiest. Redzēs kā sanāks, sakarīgi vai ne tik ļoti, varbūt arī gari - redzēsim! Katrā ziņā kaut kur tas viss ir jāizliek - tas viss, kas ir sakrājies kaut kur manī iekšā.

*

Pat nezinu ar ko, lai īsti sāk, jo ir daudz ko teikt, bet kamēr par vienu lietu raksta tikmēr nākamā jau ir piemirsusies. Arī par šo problēmu vienu dienu skolā iedomājos. Man gribās (tā pat nav lāgā vajadzība) blociņu, kur visādas muļķības pierakstīt, kas man iešaujas prātā, bet tādu jauku, mīkstu, smuka, nu tādu ko ieraugot ieduras sirsniņā. Pat nez, tad kad man tāds būs vai es viņu pilnvērtīgi izmantošu, bet tā pagaidām ir mana šī brīža vājība. Jo šīs muļķības man piezogas ik pēc mirkļa, ka nespēj aptvert, kas ar mani notiek. Pirms tam jocīgi likās mani sapņi ..

*

No rīta pamosties un atcerēties nosapņoto ir grūti, dažkārt pat neiespējami. Citreiz pat nav bijis tā ilgi gaidītā sapņa. Bet es jau esmu pie sapņiem pieradusi un man patīk.

Dienas laikā es spēju atcerēties, dažkārt kāds man to atgādina, kas tur ir noticis. Bet NEJAU vairākas dienas pēc kārtas visu atcerēties. Bet ne tā vienkārši, tas viss attainojas dzīvē. Apmēram es nosapņoju un nākamajā dienā kaut kādā veidā tas parādās manā dienas ritmā, pat ne tā, ka tas notiek, bet vienkārši kāds par to sāk runāt. Un jā tas bij tā tīri jocīgi. Lieki varbūt būtu teikt, ka tas ar mani vairs tik traki nenotiek, jo dažbrīd bij forši, bet tomēr biedējoši.

(Kobijs, dzeltenās acis, ja zvana necel utt.)

*

Atkal atgriežas ikdienas dzīve, bet jauki ir atcerēties brīvlaiku - patīkami (mm)

*

Mani pēdējā laika novērojumi. Mani apkārtēji cilvēki paliek jocīgi, liekas, ka ne viņi zin kā izturēties, ne es zinu. Visu laiku pieturos pie domas - lai cilvēks dara ko grib. Bet iekšēji tik un tā prātoju - kapēc, kas un kā ? Zinu, sarežģīti/ Ha, iespējams neesu no tiem cilvēkiem, kam būtu viss jāzin. Bet tomēr kaut kā jūtos, neteiksim, ka izstumta no lieliela sabiedrības loka, bet apmēram kaut kā tā. Ne-lāgi.

*

Un atkal šīnī brīdī atcerējos, ko sapņoju! Patīkami :)

Kā jums liekas, par to ko sapņo tas viss apgrozās mūsu zemapziņā or kā ?

*

Ah, un kārtējo reizi mani nošokēja. Mana attieksme ir mainijusies pa visiem 180 grādiem, nezinu uz cik ilgu laiku, bet jau 3 a pus dienas turos. Kāda iespēja? - nezinu. Tas viss man lika aizdomāties, un kaut uz brīdi justies vainīgai par kaut ko. Jūtos aizvainota.

*

Kanye West - Love lockdown (iedur tieši sirdī)

*

Ziemassvētki

*

''zinu vismaz ka pasmaidi ar kadaa briidi''

*

Un tas viss NE-skaitās!

*

Sajūtas nav nekādas, tāds patīkams nogurums un apziņa ka viss ir labojams, bet tam ir jānāk abpusēji. Patīkami no visa spēka aizcirst durvis!!! :))

*

p.s. Beigas noteikti nav visiem saprotamas, bet tas man nozīmē daudz! Turpmāk rakstīšu biežāk, jo priekš vienas reizes liekas pa daudz, vai arī nē!?!?!

*

Lai veicas, rīt pēc smukuma! :D

Šokolāde/

Hah, Liepāja mūs vairs negribēs redzēt :D Mēs saņēmāmies un cerības ir atgriezušās, laikam nav tik slikti kā bij paredzēts. 2dien - tas jau būs tīri - do or die. Kautkā ticu mums - jums!!!

Obligāti jāiemet! ;)

*

Pēdējā laikā (t.i. pēdējās 2ās dienās) iet mierīgāk, tas laikam tapēc ka tiku pie lielas devas - smieklu! Prāts priecīgāks. Bet tik un tā kkur zemapziņā riktīgi dusmojos. Tomēr uz viena no maniem pleciem tup mazais, negantais Devil. Aizdzeniet viņu TAČ prom! (ninja)

*

nezinu kā izturēties!

*

ah un vēl ..

vēl pāris stundas un jau atkal viens mēnesis būs cauri, tad tik vēl pusotrs mēnesis skolā (mērķis savākties) un ziemas prieki .. nesaki ne pieci ka tikai vēl 63 dienas līdz full age :D īstenībā vēl negaidu!

*

Lai veicas!
*

p.s. Annai - smaidi, toreiz nometnē, jūrmalā, tās bildes kuras nav sasniedzamas!

sajūtas

Ir grūti aptvert to, ka kāds spēj ieņemt manu vietu, var būt labāks par mani un ES kādam vairs nešķietu vajadzīga!
Greizsirdība.
Zinu, tā ir mana vaina. To ir grūti atzīt. Manī vairs nemīt uzticība. Un laikam arī kāds cits nespēj man uzticēties. Bez grēka nav neviens.
Skumji.
Kāda ir attieksme pret mani, tad es -arī- izturos savādāk. Abpusēji.
Vainot ? Es pat nezinu vai vēlos atrisināt to visu, laikam tas plūdīs savu gaitu un bieži vien padodos likteņa plūsmai. Jo laikam, kad es sākšu tad viss izvērtīsies vēl ļaunāk. Samierināšos.
IR grūti, kad nav kam pa īstam uzticēties, un ka arī Tev neuzticas un neprasa pēc padoma.
Tas viss notiek manu acu priekšā!
Dusmas mutuļo manā prātā!
*
Vēl nesen pārlasīju to ko cilvēks man bij rakstījis, un atmiņas patiesi BIJA patīkamas.
Tagad tas viss kaut kur ir izgaisis - es ceru - atgriezīsies.
*
Liepāja mūs gaida! Obligāti jāiemt! :D
*
p.s. šodien man vajadzēja pamosties, paskatīties ārā pa logu un ieraudzīt kaut nedaudz kādu zīmi no ziemas - baltu zemi .. nenotika .. turpinu sapņot~

pasta balodīts, itkā uzticība, bet apnīk, toties labums no tā vismiem (laikam) /

Robeža/

Ilgi gaidītais brīvlaiks ir sācies! Bet ne tākā bija domāts. Ir sajūta, ka nepaies ne pāris dienas un viss būs beidzies. Bet tā jau tas ir, laiks nestāv uz vietas, tas iet uz priekšu. Dažbrīd pat pārāk ātri nekā man to gribētos. Pateikt tam - lēnāk!!! Bet ne tas ir galvenais iemesls manam pēdējā laika jocīgajam, iekšējam garstāvoklim.

Ir grūti pārkāpt savas robežas (kādas kuram nu tās ir). Es gribu. Bet vienmēr, kad rodas iespēja to darīt - mani kāds aiztur. Bieži vien tā esmu es pati, kad es sev sāku uzdot jautājumus. Vai man tas ir vajadzīgs ? Vai es to gribu ? Es to varu darīt, bet ne tā kā citi! Bet vai tomēr ? Bet, bet, bet ...

Laikam jau tas būtu tas mazākais - liekas vienkārši - ej un dari :P

Tagad gan seko tas otrs - vienmēr. Liekas, ka tie ir kādi augstāki spēki, kas parūpējas par manām problēmām, lai tiešām no tā visa es atturētos piespiedu kārtā! Un arī šoreiz - tas mani apturēja. Un tagad mani nomoka domas - vai vēlāk es nenožēlošu to ko kādreiz neesu izdarījusi! Cerēšu, ka nē - tas ir mans stingrais - NĒ !!! Bet jautājums paliks atklāts līdz brīdim, kad mana robeža būs pārkāpta!

*

Tā manam brīvlaikam bonusā nāk arī temperatūra - it kā nekas traks, bet tomēr. Būs kautkā jāatkratās no tā visa :D

*

p.s. Vienu dienu klausoties cilvēka teiktajā par to, ka paliek vieglāk, kad savas domas izklāj uz papīra (šoreiz gan - datorā), nodomāju vai tiešām tas tā ir. Manām jūtām pārbaude ir izturēta - un ziniet - laikam paliek vieglāk. Jo ne vienmēr to kas ir sakrājies mūsu sirsniņās spēj atklāti izstāstīt kādai citai dzīvībai - kam tomēr ir jāuzticās (par uzticēšanos - to kādu citu reizi) .. ;)

punkts

Intrese.

Tā vienā vārdā var saukt iemeslu, kapēc es mēģināšu šeit rakstīt blogu. Manuprāt blogu rakstīšana ir liekama vienā līmenī ar dienasgrāmatas rakstīšanu. Mani tas nekad nav saistījis, bet šoreiz es nolēmu pamēģināt. Šinī brīdī to var saukt arī par nelielu špikošanu no draugu loka, bet ir interesanti palasīt, ko citi raksta, domā. Redzēs cik ilgi es spēšu šeit kautko drukāt, varbūt mana intrese drīz vien noplaks un palikšu tik pie tā, ka lasīšu to ko citi raksta.

Vairāk to darīšu sevis dēļ, nevis, lai citi zinātu kā jūtos, ko domāju un ko daru! Kāda iespēja, ka kāds šeit arī kautko izlasīs, ko rakstu :D

Mēģināšu ..