sajūtas

Ir grūti aptvert to, ka kāds spēj ieņemt manu vietu, var būt labāks par mani un ES kādam vairs nešķietu vajadzīga!
Greizsirdība.
Zinu, tā ir mana vaina. To ir grūti atzīt. Manī vairs nemīt uzticība. Un laikam arī kāds cits nespēj man uzticēties. Bez grēka nav neviens.
Skumji.
Kāda ir attieksme pret mani, tad es -arī- izturos savādāk. Abpusēji.
Vainot ? Es pat nezinu vai vēlos atrisināt to visu, laikam tas plūdīs savu gaitu un bieži vien padodos likteņa plūsmai. Jo laikam, kad es sākšu tad viss izvērtīsies vēl ļaunāk. Samierināšos.
IR grūti, kad nav kam pa īstam uzticēties, un ka arī Tev neuzticas un neprasa pēc padoma.
Tas viss notiek manu acu priekšā!
Dusmas mutuļo manā prātā!
*
Vēl nesen pārlasīju to ko cilvēks man bij rakstījis, un atmiņas patiesi BIJA patīkamas.
Tagad tas viss kaut kur ir izgaisis - es ceru - atgriezīsies.
*
Liepāja mūs gaida! Obligāti jāiemt! :D
*
p.s. šodien man vajadzēja pamosties, paskatīties ārā pa logu un ieraudzīt kaut nedaudz kādu zīmi no ziemas - baltu zemi .. nenotika .. turpinu sapņot~