Šokolāde/

Hah, Liepāja mūs vairs negribēs redzēt :D Mēs saņēmāmies un cerības ir atgriezušās, laikam nav tik slikti kā bij paredzēts. 2dien - tas jau būs tīri - do or die. Kautkā ticu mums - jums!!!

Obligāti jāiemet! ;)

*

Pēdējā laikā (t.i. pēdējās 2ās dienās) iet mierīgāk, tas laikam tapēc ka tiku pie lielas devas - smieklu! Prāts priecīgāks. Bet tik un tā kkur zemapziņā riktīgi dusmojos. Tomēr uz viena no maniem pleciem tup mazais, negantais Devil. Aizdzeniet viņu TAČ prom! (ninja)

*

nezinu kā izturēties!

*

ah un vēl ..

vēl pāris stundas un jau atkal viens mēnesis būs cauri, tad tik vēl pusotrs mēnesis skolā (mērķis savākties) un ziemas prieki .. nesaki ne pieci ka tikai vēl 63 dienas līdz full age :D īstenībā vēl negaidu!

*

Lai veicas!
*

p.s. Annai - smaidi, toreiz nometnē, jūrmalā, tās bildes kuras nav sasniedzamas!

sajūtas

Ir grūti aptvert to, ka kāds spēj ieņemt manu vietu, var būt labāks par mani un ES kādam vairs nešķietu vajadzīga!
Greizsirdība.
Zinu, tā ir mana vaina. To ir grūti atzīt. Manī vairs nemīt uzticība. Un laikam arī kāds cits nespēj man uzticēties. Bez grēka nav neviens.
Skumji.
Kāda ir attieksme pret mani, tad es -arī- izturos savādāk. Abpusēji.
Vainot ? Es pat nezinu vai vēlos atrisināt to visu, laikam tas plūdīs savu gaitu un bieži vien padodos likteņa plūsmai. Jo laikam, kad es sākšu tad viss izvērtīsies vēl ļaunāk. Samierināšos.
IR grūti, kad nav kam pa īstam uzticēties, un ka arī Tev neuzticas un neprasa pēc padoma.
Tas viss notiek manu acu priekšā!
Dusmas mutuļo manā prātā!
*
Vēl nesen pārlasīju to ko cilvēks man bij rakstījis, un atmiņas patiesi BIJA patīkamas.
Tagad tas viss kaut kur ir izgaisis - es ceru - atgriezīsies.
*
Liepāja mūs gaida! Obligāti jāiemt! :D
*
p.s. šodien man vajadzēja pamosties, paskatīties ārā pa logu un ieraudzīt kaut nedaudz kādu zīmi no ziemas - baltu zemi .. nenotika .. turpinu sapņot~

pasta balodīts, itkā uzticība, bet apnīk, toties labums no tā vismiem (laikam) /

Robeža/

Ilgi gaidītais brīvlaiks ir sācies! Bet ne tākā bija domāts. Ir sajūta, ka nepaies ne pāris dienas un viss būs beidzies. Bet tā jau tas ir, laiks nestāv uz vietas, tas iet uz priekšu. Dažbrīd pat pārāk ātri nekā man to gribētos. Pateikt tam - lēnāk!!! Bet ne tas ir galvenais iemesls manam pēdējā laika jocīgajam, iekšējam garstāvoklim.

Ir grūti pārkāpt savas robežas (kādas kuram nu tās ir). Es gribu. Bet vienmēr, kad rodas iespēja to darīt - mani kāds aiztur. Bieži vien tā esmu es pati, kad es sev sāku uzdot jautājumus. Vai man tas ir vajadzīgs ? Vai es to gribu ? Es to varu darīt, bet ne tā kā citi! Bet vai tomēr ? Bet, bet, bet ...

Laikam jau tas būtu tas mazākais - liekas vienkārši - ej un dari :P

Tagad gan seko tas otrs - vienmēr. Liekas, ka tie ir kādi augstāki spēki, kas parūpējas par manām problēmām, lai tiešām no tā visa es atturētos piespiedu kārtā! Un arī šoreiz - tas mani apturēja. Un tagad mani nomoka domas - vai vēlāk es nenožēlošu to ko kādreiz neesu izdarījusi! Cerēšu, ka nē - tas ir mans stingrais - NĒ !!! Bet jautājums paliks atklāts līdz brīdim, kad mana robeža būs pārkāpta!

*

Tā manam brīvlaikam bonusā nāk arī temperatūra - it kā nekas traks, bet tomēr. Būs kautkā jāatkratās no tā visa :D

*

p.s. Vienu dienu klausoties cilvēka teiktajā par to, ka paliek vieglāk, kad savas domas izklāj uz papīra (šoreiz gan - datorā), nodomāju vai tiešām tas tā ir. Manām jūtām pārbaude ir izturēta - un ziniet - laikam paliek vieglāk. Jo ne vienmēr to kas ir sakrājies mūsu sirsniņās spēj atklāti izstāstīt kādai citai dzīvībai - kam tomēr ir jāuzticās (par uzticēšanos - to kādu citu reizi) .. ;)

punkts

Intrese.

Tā vienā vārdā var saukt iemeslu, kapēc es mēģināšu šeit rakstīt blogu. Manuprāt blogu rakstīšana ir liekama vienā līmenī ar dienasgrāmatas rakstīšanu. Mani tas nekad nav saistījis, bet šoreiz es nolēmu pamēģināt. Šinī brīdī to var saukt arī par nelielu špikošanu no draugu loka, bet ir interesanti palasīt, ko citi raksta, domā. Redzēs cik ilgi es spēšu šeit kautko drukāt, varbūt mana intrese drīz vien noplaks un palikšu tik pie tā, ka lasīšu to ko citi raksta.

Vairāk to darīšu sevis dēļ, nevis, lai citi zinātu kā jūtos, ko domāju un ko daru! Kāda iespēja, ka kāds šeit arī kautko izlasīs, ko rakstu :D

Mēģināšu ..