2 IR VAIRĀK NEKĀ 1: 2010

trešdiena, novembris 17, 2010

me priecīgs

Čav visiem, ja ir kāds, kas šo brīnumu kādreiz arī lasa, bet pārsvarā jau tas tik tā, priekš sevis tiek uzdrukāts, apziņai, ka tas ir izstāstīts un var dzīvot tālāk. Man te aizrāda, ka citreiz es pārāk traki izsakos ar zemtekstiem un ka īsti nevar neko saprast, bet man tā patīk rakstīt un arī šoreiz tā būs - es vismaz mēģināšu. Tikai lielākā atšķirība būs tā, ka šoreiz es rakstu tapēc, ka man ir labs garstāvoklis un labas lietas ir notikušas, jo pārsvarā man šeit sagribas kaut ko uzrakstīt tikai tad, kad ir drūms noskaņojums un sirsniņa ir pilna ar pārdomām. Jālauž pašai savi steriotipi.
Tātad. Pēc ilgiem laikiem diena bija izdevusies tā kā man gribētos. Sīkumos neiedziļināšos. Katrā ziņā Latvijā vēl ir palikuši tādi cilvēki ar kuriem kopā būdama es jūtos labi - tas mani priecē, jo dažbrīd man likās, ka viss jūk un brūk, gan jau tā arī ir, bet kaut kāds saules stariņš ir pavīdējis. Bet nav jau arī tik bezcerīgi, kā es te sabiezinu krāsas, jo vēl jau paliek sapņi - tajos es satieku tos cilvēkus, kurus vnk fiziski es nevarētu satikt, un ar to arī kādam laiciņam pietiek. Un īstenībā 178 dienas tas vēl ir daudz, lai arī kā to negribētos teikt. Varbūt šai reizei pietiks. Paldies viņai, viņam un viņai! Un sveicieni Latvijas ārzemniecēm (hug)

trešdiena, oktobris 27, 2010

#whitesnake - don't fade away

pirmdiena, oktobris 25, 2010

esmu dusmīga vai nedaudz neapmierināta?

Es nezinu, bet manī ir visādas emocijas. Ir lietas, vārdi, situācijas, izskats kā dēļ es varētu izkust tur pat uz vietas, un ir arī tādi paši procesi dēļ kā es uzvelkos, bet VISS ir pārejošs :D
Bet laikam ir pienākusi tā reize, kad nav vērts vairs izlikties, un tgd es pati esmu sapratusi, ka tā esmu darījusi. Katrs dzīvo savu dzīvi, nav vairs kā agrāk, kas gribēs tas darīs un atradīs pat to, ko nevar atrast. Ja ne, tad ir vnk jākļūst par paziņām, un ja tomēr domā, ka nē, tad laiks pats nostādīs visu savās vietās, jo laiks valda pār mums! Un jau atkal domāju par to, ka esmu ļaunatminīga. Ārā ir rudenīgs laiks ...

svētdiena, oktobris 24, 2010

tikšanās

Gandrīz katru nakti sapnī parādās viena un tā pati personA

es par viņu pārāk daudz domāju?
vai vnk tam tā ir jābūt un jānotiek?

sestdiena, oktobris 23, 2010

domāju par to

svētdiena, oktobris 17, 2010

vakar

Atcerieties vakar runāju par cerību, ka citreiz tā tik vienkārši zūd. Šonakt sapņoju, sapnis bija visnotaļ dīvains, bet spilgtākā sapņa elementa tulkojums sapņu grāmatā - cerība piepildīsies!

Un ko tagad ?

sestdiena, oktobris 16, 2010

ne-uzdrošināšanās

Uz jautājumu, kā man iet? Es atbildu - labi! Liekas, ka meloju gan sev, gan tam otram cilvēkam! Bet ko man teikt? Slikti, tā un šitā, noticis tas un tas, nesaprotu to un to, nespēju uzdrošināties izdarīt šādas tādas lietiņas? Nē, es neesmu tāda! Atzīstu es nespēju.

Pēdējās dienās morāli ir gājis diezgan smagi. Grūti saprast, vai pie notiekošo situāciju gala iznākumiem esmu vainīga tikai es, vai tikai tas otrs cilvēks, vai abi, vai vienkārši tas ir apstākļu kopums. Nezinu. Es saprotu, ka cilvēkam var neiet, ir sliktas un labas dienas. Piekrītu, arī ar mani tā notiek, tās garstāvokļu maiņas. Bet es nedomāju, ka tā dēļ vajadzētu ciest nevainīgiem cilvēkiem, kas labu gribēdami, iepazīst tā cilvēka slikto pusi. Ilglaicīgā posmā cilvēki savā ziņā izveido attiecības, šoreiz es uzsvaru lieku vienkārši uz draudzību, t.i., parunāšanu, apsriešanu, pasmiešanos, intresi, satikšanos, bet arī par šādām attiecībām ir jārūpējas. Un ne tikai tā lai pašam būtu labi, bet jādomā arī par to otru. Nepatīk, ka vienu dienu sarunā visādas lietas, praktiski bez iemesla, bet jau nākamājā esi tik labs, tā it kā nekas nebūtu noticis, tikai tapēc, ka iespējams tavā dzīvē viss ir nokārtojies, bet diemžēl es to atceros, un jūtu, ka esmu ļaunatminīga, tas ir slikti, bet ... Sāku domāt vai pati tā daru, kā tagad domāju. Droši vien, ka nē, bet ir jācenšas. Pasaulē nekas nav bez iemesla, ja cilvēki spētu dzīvot ideāli, tad nebūtu interesanti, ir uz ko tiekties, tiekties pēc labā!

Brīžiem sevi pieķeru pie tā, ka ļoti uzvelkos tad uzprāgstu, un pašai liekas, ka tas, ko es saku un kā es daru ir pareizi, un tikai tad, kad stipri sasitos tad sāku domāt. Kur ir palikusi mana saprātīgā attieksme, pavisam iespējams ir jānolaižas no debesu augstumiem, un jāpadzīvo uz zemes, es to apzinost, bet ...

Pirms kāda laika, kas nemaz nebija tik sen un ārā bija nedaudz aukstāks un baltāks, es sev apsolīju, ka mēģinašu nepieļaut kļudas, kas attiecībā pret mani nav tik patīkamas, bet redz kā laikam tas nav tik viegli. Man nepātik cerēt, arī toreiz es domāju, ka nav īsti labi cerēt par kko skaistu, un tieši tad, kad es to sāku darīt, viss kas bija sācies tik pat ātri arī beidzās. Arī šoreiz, liekas, ka viss iet uz to pusi, jūtu, ka tieku ievilkta ar vien dziļāk un dziļāk un tad, kad liksies, ka viss ir super, tikšu atstāta ar savu tukšo cerību un lielu vilšanos. Bet šoreiz tas liekas citādāk vai savādāk, kkā velk pie šī cilvēka ... bet es negribu, ka man izsniedz sarkano kartīti ar uzrakstu Vilšanās. Jo šobrīd jūtos ne savā ādā, kapēc es, ja ir tik daudz citu cilvēku, IR, bet es visam pa vidu, kaut kā jocīgi.

Man tik ļoti ir nepieciešams cilvēks, kuram es varētu izstāsīt VISU, bet tāds kurš saprastu mani un spētu iedziļināties attiecīgājās situācijās. Izteiktu savu viedokli, un arī kritiku. Protams droši vien es vēlētos, lai viņa domas sakristu ar manējām, bet no kritikas devas nevaig atteikties, es to mēģinātu saprast un visticamāk kā darbarīku palīgā es ņemtu asaras.

Man nepietiks ar skolu, basketbolu, filmām un grāmatām, ko esmu iemīļojusi, man vajag kaut ko vairāk.

Un sapņi, tie kādreiz mani nogalinās. Sapnis sapnī tas ir spēcīgi.

Pēc sliktiem brīžiem nāk labie un otrādi!

Tas viss bija tikai neliels intro, skice kurā ir pasniegta neliela, ieintriģējoša informācija, bet svarīgākais tiek atstāts pie autora. Tas tāpēc, lai ...

#alicia keys - how come u don't call me

pirmdiena, oktobris 11, 2010

foto izstāde 13

FOTO IZSTĀDE - summer 2010

Kas? - atlikušie zvēri
Kad? - lietainajā laikā
Kur? - Ikšķile
Kāpēc? - atvadas
Ar ko? - Elbakjanu
Kā? - guļot
Kādēļ? - vārda diena

p.s. Lielākā fotosesija, paslēpes, ēšana ... viss tā kā tam jābūt! ;) + pirms tam V-diena, kuru iespējams es NEKAD neaizmirsīšu, viens no tā iemesliem, publiski spēlēt basketbolu ar zeķēm :D Un ja jau lietus sāk līt, tad tas nozīmē, ka arī vasara ir beigusies. Paldies par uzmanību un es ļoti ceru, ka patika mana 1. un vissticamāka arī pēdējā publiskā foto izstāde :D Rudens ir klāt, jaunas domas arī ... iespējams uz drīzu tikšanos šeit pat, ja nu tomēr man sagribēsies jums kaut ko interesantu izstāstīt iz manas dzīves!