Es nezinu, bet manī ir visādas emocijas. Ir lietas, vārdi, situācijas, izskats kā dēļ es varētu izkust tur pat uz vietas, un ir arī tādi paši procesi dēļ kā es uzvelkos, bet VISS ir pārejošs :D
Bet laikam ir pienākusi tā reize, kad nav vērts vairs izlikties, un tgd es pati esmu sapratusi, ka tā esmu darījusi. Katrs dzīvo savu dzīvi, nav vairs kā agrāk, kas gribēs tas darīs un atradīs pat to, ko nevar atrast. Ja ne, tad ir vnk jākļūst par paziņām, un ja tomēr domā, ka nē, tad laiks pats nostādīs visu savās vietās, jo laiks valda pār mums! Un jau atkal domāju par to, ka esmu ļaunatminīga. Ārā ir rudenīgs laiks ...
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru