pirmdiena, aprīlis 30, 2012

I smurf you

Pirms 7iem mēnešiem es tikai sapņoju, bet jau pusgadu es šo sapni dzīvoju.

svētdiena, septembris 25, 2011

Gars 3-8

Ir pagājis gads kopš brīža, kad es domāju, ka nespēšu dzīvot savādāk kā līdz šim. Bet es kļūdijos, visi kļūdās un tas ir tikai normāli. Likās, ka nespēšu iztikt bez cilvēkiem ar kuriem pavadīju daudz laika kopā, es arī nespēju, bet dzīve man neatstāja izvēli. Satiku, satieku jaunus cilvēkus, kas ienes manā dzīvē daudz ko jaunu. Un sapratu to, ka dzīves nevar salīdzināt. Katra izvēle ir pareiza tam, kas to izvēlas. Amīši, Latvija, Norvēģija, Spānija, Francija, Anglija, Kanārijas - tās ir tikai pasaules vietas, un jebkurā no tām ir jādzīvo pašam.
Šo mazo ievadiņu es rakstīju vasaras vidū, toreiz nepietika laika to pabeigt un doma arī līdz galam nerisinājās raiti, bet šobrīd to izlasot vēlreiz nekas nav mainijies. Domāju tieši tā pat, vienīgi vārdu daudz tagad es lietotu ar spēcīgāku nozīmi.
Šī vasara biju atmiņā paliekoša. Gribētu teikt, ka pēdējo 10 gadu laikā tik ļoti labi vasarā nebiju atpūtusies un jutusies tik brīvi. Vienmēr ir bijis basketbols, kad likās, ka tā ir visa mana dzīve. Nometnes, izlases, gatavošanās sezonai labprātīgi piespiedu kārtā. Bet šovasar tieši otrādi labprātīgi pašai gribot saplānojot laiku tā, lai visu paspētu: dabrs, atpūta, sports, ballītes, ģimene un arī vientulība. No visa pa druskai, kaut ko vairāk kaut ko mazāk. Un DRAUGI man ir paši labākie.
Vienā no pēdējām vasaras pavadītajām dienām man bija saruna, biju patīkami pārsteigta par šī cilvēka nosvērtību un dzīves uztveri, kas lika saprast to, ka bērnības sapņi, tie ir bērnības sapņi, tos var piepildīt, bet cilvēkam pieaugot šī vērtība mainās. Tā var paaugstināties un cilvēks var arī saprast, ka dzīvi var veidot savādāk.
Grūti pateikt vai pašreizējais ceļš ir īstais pa kuru es eju. Pagaidām es gribu ķert visu ko tā dod un īsti nekas nav tāds kam es atdotos 100%. Bet laikam tāda ir tā studentu dzīve. Viss rit savu gaitu, nāk iespējas, kļūdas, problēmas. Viss tiek risināts, tiek dzīvots! Un man gribās domāt to, ka kāds tur augšā to visu regulē, bez mūsu ziņas (par to šovasar esmu pārliecinājusies pietiekami, viss kas kādreiz ir licies neiespējams, ziniet, dažreiz arī notiek dzīvē) ...
Dzīve vienmēr mums piespēlē visādus brīnumus, sākot ar brīnišķīgām iespējām, problēmām, faktiem un beidzot ar pa visam vienkāršu izvēli starp kaut ko! Mēs katru dienu esam izvēles priekšā pirkt coca colu vai nē, braukt ar mašīnu vai tramvaju, mest pa grozu spēles laikā vai atdot piespēli, iet uz skolu vai nē, ballēties vai tomēr kārtīgi izgulēties. Tā diemžēl ir izvēle. Reti kad ir tā, ka cilvēks zin, ko viņš grib it īpaši sievietes! Labi! Izvēle tiek izdarīta, bet vienmēr (gandrīz vienmēr) nostrādā sirdsapziņa, ja nu tomēr es būtu labāk izvēlējusies otru variantu. Un ja nu ... un kā būtu ja būtu ...
Šie mazie savienotie vārdiņi kādreiz mani nogalinās, tā pat kā mani sapņi. Secinājums, ja neizvēlēsies un nemēģināsi tad nekad to neuzzināsi KĀ BŪS!
Arī šoreiz ir izvēle. Abos izvēles variantos darbojas prāts, bet pie viena bonusā klāt nāk arī sirsniņa. Nu nezinu, laikam jau jāsaka: Lai viss rit savu gaitu! Kā būs to mēs redzēsim un varbūt kādreiz arī es jums pastāstīšu.
Nobeigumā es teikšu to, ka tagad esmu sasējusies ar trakiem cilvēkiem, tie ir mani draugi, viņi grib, lai viss notiek kā FILMĀS, viņi mēģina, viņiem neizdodas, bet viņi cer! Tāpēc par domu vien es viņus mīlu!

trešdiena, aprīlis 27, 2011

bailes

bailes no nāves gan savas, gan citu.
es nezinu kā ir kad nav.
nedoršības sajūta pārņem mani.
es paļaujos ka tas vnk ir liktenis.

sestdiena, aprīlis 02, 2011

kā būtu, ja būtu

un šoreiz šī doma man patīk

otrdiena, februāris 08, 2011

piemēram


Iedomājieties šaha spēli. Kā jums šķiet, cik iespējamu gājienu var izdarīt vienas spēles laikā:
simts, tūkstots, varbūt miljons?

Atbilde ir satriecoša - 10 108 . Tas ir skaitlis 10 ar 108 nullēm vai, citādi sakot, tas ir laiks kopš Lielā sprādziena, ar ko sākās Visums, līdz mūsdienām, izteikts sekundēs.

Atcerieties, pēc kaut kā slikta vienmēr nāk kaut kas labs, un otrādi, bet par otro variantu labāk nedomājat, domājat pozitīvi. Un arī es ... nākamreiz, kad man vajadzēs teikt shit happen, es zināšu, ka vēlāk būs kaut kas LABS (to sauc par pieredzi)!

p.s. Lai VEICAS! ;)