silent film

Mūsdienās ļoti daudz, kas tiek noklusēts.

Cilvēki par lietām nerunā ļoti atklāti - vismaz ikdienā.

Protams IR indivīdi, kas saka visu ko domā.

Tai skaitā arī es - labāk noklusēju nekā pasaku.

Dažreiz tā ir vienīgā izeja, lai izdzīvotu tajā pasaulē, kurā pašlaik esi nonācis.

Bet dažreiz ir vērts pateikt, ko domā.

Klusēšana ir ieradums.

Šodien uzzināju lietu par ko biju pārsteigta.

Daudzi bija noklusējuši to pašu, ko es.

Savā ziņā prieks, ka man tuvs cilvēks ar mani padalijās savos vārdos ;)

Bet šos vārdus vajag dzirdēt tikai īstajiem cilvēkiem.

• kaut uz mirkli dzirdēt cilvēka domas
• kaut uz mirkli visi runātu vienīgi patiesību un teiktu, ko domā

Vēlēšanās, kuras nekad nepiepildīsies .. bet atcerieties, ka tās nav vērstas uz ļauno (paskaidrojums: noliedzošs, noraidošs, nelabvēlīgs; slikts, nosodāms; nevēlams) - tagad manas domas plūst tikai vienā virzienā

-----> pozitīvajā

(paskaidrojums: apstiprinošs; tāds, kurā izpaužas labvēlība, piekrišana, atzinība)

p.s. šodien izdzirdēju vairrākkārt jautājumu: Kapēc es (kāds) esmu ļauns ?

now

Ieslēdzu īsto mūziku un ķeros pie taustiņiem. Ir pagājis kāds laiciņš, kad nav būts šeit, bet nenocietos ilgāk gaidīt. Gaidīt līdz brīdim, kad mana dārgā laika būtu vairāk. Tapēc vienkārši nolieku pie malas citas, laikam daudz svarīgākas lietas, bet tāda nu ir mana izvēle. Melns uz balta!

Nu jau ir 2009. Bet diemžēl nekas nav mainijies kā tikai skaitļi. Dusmas, prieki, problēmas un viss pārējais ir palicis te pat. To nevar tā vienkārši atstāt sev aiz muguras, vai vēl vienkāršāk - 2008.

Ne tikai Jaunā gada pienākšana bija vienīgā skaitļu maiņa, bet jau iepriekš pieminētā mana dzimšanas diena. Tas svarīgais skaitlis - 18 nu ir pienācis. Bet tas nav mainijis neko - varbūt. Bet ne par to ir stāsts.

Ir lietas, ko īsajos pārdomu brīžos esmu sapratusi, ka reāli tas ar mani notiek:

• nav ļaunuma bez labuma jeb nav labuma bez ļaunuma
• viss dzīvē ir līdzsvarā

Tikai .. vienu no šīm lietām var kontrolēt, bet 2. gan nē. Viss dzīvē patiesi ir līdzsvarā, bet tikai tas ir atkarīgs no katra paša - cik lielā mērā tas tiek izmantots. Liekas, ka pārsvarā cilvēks neapzināti (laikam) dara vairāk nekā viņš varētu nedarīt. Tāds ir mans uzskats.

Atkla pieķeru sevi pie tā ka nespēju kontrolēt savas domas un sajūtas vienlaikus. Ir cilvēku kuru dēļ es pasmaidu, bet vai prātā es to vēlos. Ir cilvēki uz kuriem es dusmojos, bet vai tas ir korekti. Ir cilvēks, ar kuru domas mums sakrīt pat neatklājot tās un viņu es vērtēju daudz augstāk par dažu labu citu - vai tas ir patiesi pret to citu ? Dažreiz es nelepojos ar to, ar ko patiesi vajadzētu lepoties. Ir cilvēki par kuriem es domāju, bet vai viņi vēlas, lai to daru, starpcitu viņiem nav izvēles, jo nezin, ka es to daru ...

Un tā varētu turpināt, turpināt, t u r p i n ā t ...

Tomēr par spīti es pieturos pie saviem principiem!!! Bet šoreiz gan nejautāšu jums - vai tas vēl joprojām ir pareizi vai nepareizi :D :P :D :P :D :P

_everything is made to be broken_