Nu ko, nav sānācis šeit iegriezties kādu laiciņu, bet tas viss dažādu iemeslu dēļ. Un galvenais no tiem ir laika trūkums. Nedaudz trūka arī iedvesma, Tagad tās arī nav, bet tomēr nolēmu sevi piespiest. Redzēs kā sanāks, sakarīgi vai ne tik ļoti, varbūt arī gari - redzēsim! Katrā ziņā kaut kur tas viss ir jāizliek - tas viss, kas ir sakrājies kaut kur manī iekšā.
*
Pat nezinu ar ko, lai īsti sāk, jo ir daudz ko teikt, bet kamēr par vienu lietu raksta tikmēr nākamā jau ir piemirsusies. Arī par šo problēmu vienu dienu skolā iedomājos. Man gribās (tā pat nav lāgā vajadzība) blociņu, kur visādas muļķības pierakstīt, kas man iešaujas prātā, bet tādu jauku, mīkstu, smuka, nu tādu ko ieraugot ieduras sirsniņā. Pat nez, tad kad man tāds būs vai es viņu pilnvērtīgi izmantošu, bet tā pagaidām ir mana šī brīža vājība. Jo šīs muļķības man piezogas ik pēc mirkļa, ka nespēj aptvert, kas ar mani notiek. Pirms tam jocīgi likās mani sapņi ..
*
No rīta pamosties un atcerēties nosapņoto ir grūti, dažkārt pat neiespējami. Citreiz pat nav bijis tā ilgi gaidītā sapņa. Bet es jau esmu pie sapņiem pieradusi un man patīk.
Dienas laikā es spēju atcerēties, dažkārt kāds man to atgādina, kas tur ir noticis. Bet NEJAU vairākas dienas pēc kārtas visu atcerēties. Bet ne tā vienkārši, tas viss attainojas dzīvē. Apmēram es nosapņoju un nākamajā dienā kaut kādā veidā tas parādās manā dienas ritmā, pat ne tā, ka tas notiek, bet vienkārši kāds par to sāk runāt. Un jā tas bij tā tīri jocīgi. Lieki varbūt būtu teikt, ka tas ar mani vairs tik traki nenotiek, jo dažbrīd bij forši, bet tomēr biedējoši.
(Kobijs, dzeltenās acis, ja zvana necel utt.)
*
Atkal atgriežas ikdienas dzīve, bet jauki ir atcerēties brīvlaiku - patīkami (mm)
*
Mani pēdējā laika novērojumi. Mani apkārtēji cilvēki paliek jocīgi, liekas, ka ne viņi zin kā izturēties, ne es zinu. Visu laiku pieturos pie domas - lai cilvēks dara ko grib. Bet iekšēji tik un tā prātoju - kapēc, kas un kā ? Zinu, sarežģīti/ Ha, iespējams neesu no tiem cilvēkiem, kam būtu viss jāzin. Bet tomēr kaut kā jūtos, neteiksim, ka izstumta no lieliela sabiedrības loka, bet apmēram kaut kā tā. Ne-lāgi.
*
Un atkal šīnī brīdī atcerējos, ko sapņoju! Patīkami :)
Kā jums liekas, par to ko sapņo tas viss apgrozās mūsu zemapziņā or kā ?
*
Ah, un kārtējo reizi mani nošokēja. Mana attieksme ir mainijusies pa visiem 180 grādiem, nezinu uz cik ilgu laiku, bet jau 3 a pus dienas turos. Kāda iespēja? - nezinu. Tas viss man lika aizdomāties, un kaut uz brīdi justies vainīgai par kaut ko. Jūtos aizvainota.
*
Kanye West - Love lockdown (iedur tieši sirdī)
*
Ziemassvētki
*
''zinu vismaz ka pasmaidi ar kadaa briidi''
*
Un tas viss NE-skaitās!
*
Sajūtas nav nekādas, tāds patīkams nogurums un apziņa ka viss ir labojams, bet tam ir jānāk abpusēji. Patīkami no visa spēka aizcirst durvis!!! :))
*
p.s. Beigas noteikti nav visiem saprotamas, bet tas man nozīmē daudz! Turpmāk rakstīšu biežāk, jo priekš vienas reizes liekas pa daudz, vai arī nē!?!?!
*
Lai veicas, rīt pēc smukuma! :D
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru