tostermaizītes

Man tagad ļoti negribas kaut ko rakstīt un domāt, bet nežēlīgi gribas izteikt ar vārdiem to, kas notiek manā galvā. Jo iespējams neviens nav tāds, kas spētu manam domu gājienam atbildēt ar tādiem vārdiem, kādus es vēlos dzirdēt :D :D :D

Pēdējo 8 dienu laikā ir piedzīvots viss kaut kas. Emocijas - to varētu nosaukt par šo dienu - dienas vārdu :D :D :D

Aprakstīt visu es jums nevarēšu - tikai primitīvi :P

Emocijas laukumā sita augstu vilni, dažbrīd aiz priekiem un dažbrīd aiz bēdām - bet dzīvē tā NOtiek. Acīm redzot kāds likteņa grāmatā to tā bija ierakstījis. Bija dotas daudz un dažādas zīmes, mājieni, ka tā būs, bet ka tieši TĀ - tam es nebiju gatava - neviens nebija. Bet nu ...
Ja vienas durvis aizveras tad ziniet, ka nākamās atvērsies, starptelpā neviens nav palicis, jo laiks iet uz priekšu. Vienīgi, ja kāds vēlas palikt starp durvīm :P
Manuprāt, es izvēlējos pareizo ceļu - sabiedrību. Vienītī sajuktu prātā. Tapēc tās jau bija citas un labākas emocijas! :))
Pēdējās skolas dienas bija mazliet stresainas kā jau vienmēr. Bet grūti ir apzināties, ka nav vairs jāiet 8os no rīta uz skolu, kur var vnk iesēsties dīvānā un kopā ar klasesbiedriem (gribētu teikt foršajiem) pačillot labā mūzikas pavadībā un gaidīt zvanu uz stundām un nodomāt - kapēc mums te jāsēž ? :D Bija jābauda katrs mirklis, un es to mēģināju darīt. Man bišķiņ ir žēl to cilvēku, kuriem tas mazāk sanāca, jo kad tad, ja ne tagad, jo, cik zinu, pēdējo reizi mūžā mācos 12.klasē (varbūt vēl sapņos) :D
Par Pēdējo zvanu: pēc zaudējumiem nāk uzvaras, un šodien es ar savu klasi uzvarēju - uzvaru - uzvarēšu! pirmais un pēdējāis "Pēdējais zvans" - labs!
Bija asaras - gan no raudāšanās, gan no nežēlīgiem smiekliem. Būs žēl šķirties - no dažiem tas būs NEreāli (8) un no dažiem būs arī vieglāk ... bet šī klase, kas mēs bijām pēdējos 3os gados precīzāk pēdējos 5os mēnešos ir -

THE BEST :*

godīgi man tā visa pietrūks, zinu, ka klasē pavīdēja teksts "varbūt paliekam uz otru gadu" ? :D
Protams poolparty ir tāds pasākums pēc kura runās vēl ilgi. Nu ilgi t.i. līdz nākamajai ballītei. Tas vai labu vai sliktu - par to lai domā katrs pats un lai arī uztraucas katrs pats, bet ... es ... esmu dziļās pārdomās ... (Daru to ko nevajadzētu - gribu palīdzēt tam, kurš to nav pelnījis un gribu skriet pakaļ nesasniedzamajam. Otrā daļa man sāp visvairāk) :D

Principā bija forši, arī izlaidumu man gribas FORŠU ...

aaa eksāmeni, bet tas jau būs cits stāsts un jaunas emocijas, bet to visu no rītdienas! Un kā būs satikt mūsu veco, labo čomeni Annu pēc 9 mēnešiem arī to mēs redzēsim rīt! ;)