Man negribas atvainoties, bet es to vnk pieminēšu, ka šīs nedēļas garstāvoklis man nav bijis no tiem labākajiem un cietuši no tā ir daudzi. Ne tikai apkārtējie - arī es pati. Tā nu tas ir ...
Liekas, ka es neizplūdīšu gari, bet pāris teikumi būs!
Ir sācies viens no nozīmīgākajiem mēnešiem (katrā ziņā tas par tādu tiek pataisīts).
Mūzika ir vienīgā lieta, kas spēj ar mani draudzēties.
Ir ļoti grūti uzticēties tikai un vienīgi pašam sev. Labāk tā nekā - vilties.
Vārdos ir spēks, bet nemirstīgi tie top tikai ar darbiem.
Tas, ka cilvēks joko tas nenozīmē, ka viņš ir vieglprātīgs. Iespējams, tā ir tikai aiz-sarg-reakcija. Vai arī viņš vēlas ar to, ko pateikt. Vienkārši varbūt katrā jokā ir daļa patiesības.
Lielākoties mani kaitina viss, bet īstie cilvēki atradīs to mazumiņu kas - nē!
Es zinu, ja kāds šo izlasīs, tad noteikti kādam to viņiem(-ām) radīsies daži jautājumi! Pasaku uz reiz, es nevēlēšos uz tiem atbildēt, tie var būt tikai retoriski. Tā būs labāk mums abiem!
Mēģinu cīnīties pati ar sevi!
Ja nav kam to pateikt tad vismaz labāk ir uzrakstīt - melns uz balta!
whuuu ... es to izdariju
Veiksmi JUMS!!!
Cik maz tekstā ir pozitīvu vārdu. Nekas. Ir jāsāk ar mazumiņu un viss notiksies!
1 komentārs:
Es lkm nemaz nemēģināšu muti atvērt vaļā :D
Ahhh cīnies- pozitīvi !!!
Ierakstīt komentāru